Divdesmitā gadsimta otrajā pusē notikušās dzīvesveida pārmaiņas ir saasinājušas virkni veselības problēmu. Bieži to cēlonis ir pavisam vienkāršs – regulāru fizisko aktivitāšu trūkums jeb mazkustīgums. Zinātnieki jau kopš šī gadsimta piecdesmitajiem gadiem skaidrojuši un brīdinājuši, ka mazkustīgs dzīvesveids paaugstina dažādu saslimšanu un mirstības risku vismaz divas reizes. Šī ir aktuāla problēma kā Latvijā, tā arī citās Eiropas valstīs, kur vairākums no mums savu dienu pavada sēžot – birojā, mājās pie televizora vai datora, automašīnā ceļā uz darbu un no tā.
Agrāk palielināts ķermeņa svars gan bērniem un jauniešiem, gan arī vecākiem cilvēkiem nebija izteikta problēma, bet tagad ir citādi. Nepietiekamas fiziskās aktivitātes ikdienā ietekmē ne tikai izskatu, bet arī veselību un pašsajūtu. Tieši mazkustīgums ir viens no būtiskākajiem iemesliem dažādām ikdienas sāpēm, īgnumam un nebeidzamam nogurumam.
Pats galvenais ir sākt darīt.
Ir divu veidu cilvēku grupas – vieni, kuri pierod pie emocionālā un fiziskā diskomforta, cīnās ar dažādām galvas, muguras un citu ķermeņa daļu sāpēm, samierinoties ar to un dzīvojot tālāk, un otri, kuri mīl un jūt kustību nepieciešamību, apzinoties, kā ir, kad nekas nesāp, un to, cik labi ir tā. Daudzi cilvēki mūsdienās ir pieraduši pie sāpēm un diskomforta un uzskata to par normu, taču tā nevajadzētu būt! Sākt kustēšanos, protams, ir grūti, bet pēc kāda laika, sajūtot rezultātu, tas ļoti motivē. Kustība uzlabo dzīves kvalitāti un pagarina dzīves ilgumu. Tai jākļūst par neatņemamu dzīves sastāvdaļu, nevis papildinošu elementu.
Dari to, kas patīk!
Cilvēkam nevajadzētu pievērsties konkrētam sporta veidam – skriešanai, aerobikai vai jebkam citam – tikai tāpēc, ka ar to nodarboties ir stilīgi. Jāizvēlas tāds sporta veids, kas sagādā prieku, un, lai nepanāktu pretējo efektu jeb diskomfortu no fiziskajām aktivitātēm, sākumā noteikti nevajadzētu to darīt pārāk intensīvi, bet pakāpeniski. Turklāt, ja ir kādas fiziskas problēmas, piemēram, locītavu sāpes, paaugstināts asinsspiediens, tad noteikti vajadzētu konsultēties ar fizioterapeitu, ģimenes ārstu vai kvalificētu, profesionālu treneri. Ja ar fiziskajām aktivitātēm esat uz «jūs», labāk nevajadzētu sākt kaut ko darīt uz savu galvu vai vadīties pēc citu cilvēku pieredzes. Katrs cilvēks ir jāvērtē individuāli. Kādam vairāk jātrenē līdzsvars, koordinācija, citam – izturība.
Nospraud mērķi!
Ja esat nolēmis sākt sportot, ir jāsaprot, kāpēc to darāt – veselības, fiziskās formas un vingruma uzlabošanai vai kāda cita iemesla dēļ. Jāņem vērā, ka mērķis palīdz nenovirzīties no uzsāktā ceļa, jo kārdinājumu, kāpēc nesportot, ir daudz. Nekas tā nenovājina un negrauj cilvēka veselību kā fiziska bezdarbība. Fiziskai aktivitātei ir fundamentāla nozīme ne tikai fiziskās veselības, bet arī labsajūtas uzlabošanā. Savā disertācijā esmu pierādījusi, ka riteņbraukšana, slēpošana un nūjošana aizdzen dusmas, agresiju, bailes, paaugstina beta endorfīnu (laimes un labsajūtas hormonu) līmeni asinīs un dod prieku. Pētījums veikts par cilvēkiem pusmūžā, kam mirstība no sirds un asinsvadu slimībām ir galvenais nāves cēlonis.
Jākustas ikvienam.
Bieži vien nākas dzirdēt – kāpēc cilvēkiem, kuriem nav liekais svars, kuriem ir labi gēni un kuri var ēst, cik lien, bet resnāki nepaliek, būtu jākustas? Atbilde ir vienkārša – jākustas visiem, neskatoties uz svaru, veselību, vecumu vai jebko citu. Protams, lielu lomu spēlē arī ģenētiskais faktors, un līdz noteiktam vecumam viss būs labi, bet vienā brīdī var parādīties sāpes, diskomforts un dažādas saslimšanas. Jebkuram ir jākustas ikdienā. Paskatieties uz maziem bērniem – tie visu laiku kustas, tiem nemēdz sāpēt mugura vai locītavas. Cilvēks ir “uzbūvēts”, lai kustētos, bet mūsdienu pilsētvide mūs ieliek kastēs – mājas, darbs, mašīna u. c. –, tādējādi mēs kustamies daudz mazāk.
Bērni ir vecāku spogulis.
Nepietiekama fiziskā aktivitāte bērnībā var negatīvi ietekmēt veselību visa mūža garumā. Visā pasaulē bērni kļūst arvien mazkustīgāki, īpaši nabadzīgajos rajonos. Laiks un resursi, kas veltīti fiziskās kultūras izglītībai, arvien samazinās, un fiziski aktīvās spēles un izklaides tiek aizstātas ar datorspēlēm un televizoru. Turklāt jāatceras, ka, ja vecāki nekustas, arī bērni to diez vai darīs. Savukārt regulāra un pareiza fiziskā aktivitāte bērnībā ir spēcīgs pamats veselībai visa mūža garumā. Tāpēc aicinu vecākus kustēties un būt aktīviem, tādējādi rūpējoties ne tikai par savu, bet arī savu bērnu veselību un nākotni.
Dr.Sp.sc. Ieva Zvīgule
Sertificēta fizioterapeite
Vingrosev.lv
