Ja jūsu bērns vai jaunietis ir aktīvs un sporto, tad sporta traumas nav retums un katram sporta veidam raksturīgas savas, specifiskas traumas. Kā no tām izvairīties un kā palīdzēt, ja trauma jau notikusi?
Visvairāk traumu ir tieši dinamiskajos, vidējas vai augstas intensitātes slodzes sporta veidos, jo īpaši kontakta sporta veidos, kur notiek grūstīšanās, tiek strauji mainīts virziens vai gadās jebkas cits, kur iesaistīti vairāki dalībnieki un ir liels ātrums. Komandu sporta veidos ātri jānovērtē mainīgā situācija sporta laukumā, nepieciešama veiklība un kustību koordinācija. Sporta traumas šajos sporta veidos bieži saistītas ar pretinieka pēkšņu darbību, piemēram, potītes mežģījums, kādam uzlecot uz kājas, priekšējās krusteniskās saites plīsums, strauji mainot kustības virzienu pie izvērstas pēdas, pirkstu un plaukstas traumas ar bumbu vai citu sporta inventāru.
Akūtas traumas – nobrāzumi, sastiepumi, mežģījumi, saišu plīsumi un kaulu lūzumi – nereti ir gan neatbilstošas slodzes un fiziskās sagatavotības rosinātas, gan vāju saišu un muskuļu rezultāts. Lai izvairītos no traumām, jāņem vērā sekojoši ieteikumi:
Iesildīšanās pirms aktivitātes, atsildīšanās, staipīšanās pēc tās
Adekvāta intensitātes maiņa, kāpinājums un samazinājums
Precīzas tehnikas atstrādāšana
Piemērota treniņa vieta, inventārs un ekipējums/apģērbs/apavi
Disciplīnas ievērošana komandas sportā
Laiks pienācīgai atpūtai kā fiziski, tā garīgi
Rūpes par visu vajadzīgo uzturvielu un vitamīnu uzņemšanu, īpaši bērnam, jaunietim, kurš strauji aug
Saišu, muskuļu stiprināšanas vingrinājumu veikšana, muskuļu disbalansa novēršana ar vingrojumiem, ja tāds novērots.
Ja jūsu jaunietis un viņa treneris ievēro visus priekšnoteikumus, lai nenotiktu traumas, bet tas vienalga noticis, ir būtiski samazināt vai pārtraukt slodzi, kamēr notiek pilnīga izveseļošanās. Nav mazums gadījumu, kad, piemēram, potītes mežģījums un saišu plīsumi notiek regulāri, jo netiek ņemtas vērā atveseļošanās rekomendācijas un tie jau kļūst par ,,ieradumu”. Pie atkārtotām traumām pēc atveseļošanās regulāri jāveic saišu un muskuļu stiprināšanas uzdevumi, kā arī atveseļošanās posmā jālieto ortoze traumētajai vietai.
Visbiežāk jaunieši traumē tieši potītes, ceļgala un plaukstas locītavas. Statistika liecina, ka traumas vairāk gūst tieši zēni. Viņi biežāk kā meitenes nodarbojas ar kontakta sporta veidiem – futbols, basketbols, florbols un citi, kas ir ar augstu traumu risku. Jaunieši ir enerģiski un reizēm arī pārgalvīgi, tāpēc ģimenē un ar treneri vienmēr vietā būs pārrunas gan par disciplīnu, gan sabalansētu slodzi. Īpaši, ja sportošana notiek jau profesionālā līmenī.
