Sāpes ir sajūta, ko audu pārmērīga noslogojuma vai bojājuma gadījumā rada dažādu receptoru neadekvāts kairinājums. Impulsi no receptoriem pa jušanas nerviem nonāk muguras smadzenēs un tālāk pāriet uz starpsmadzenēm, kur atrodas sāpju centrs. Kad impulsi nonāk lielo pusložu garozā, rodas sāpju sajūta. Cilvēki subjektīvi sāpes uztver kā nepatīkamu, dažbrīd neciešamu nomāktības sajūtu, tās saistītas ar intensīvām negatīvām emocijām. Ārēji sāpju izpausme ir dažādas reflektoriskās reakcijas: kustības, mīmika, vaidi, acu zīlīšu paplašināšanās, asaras, svīšana, sirdsdarbības, asinsspiediena u.c. iekšējo orgānu funkciju maiņa.
Jutība pret sāpēm cilvēkiem ir ļoti dažāda. Tā var būt pastiprināta (hiperalgēzija), pavājināta (hipoalgēzija), un dažkārt tās var nebūt nemaz (analgēzija jeb analģija). Mūsu sāpju uztveri nosaka iedzimtība, gēni, iepriekšējā sāpju pieredze un dažādi fizioloģiskie faktori. Ja cilvēks ir vairāk noguris, neizgulējies, uztraucies, viņš sāpes jutīs spēcīgāk nekā tas, kurš ir mierīgs, relaksēts. Tāpat dažādos diennakts laikos atšķiras sāpju slieksnis – naktī tas ir zemāks.
Akūtas sāpes ir tad, kad notikusi trauma vai tās sākas pēkšņi. Pēkšņas sāpes jāuztver kā brīdinājuma signāls, ka kaut kas nav kārtībā. Jānoskaidro akūto sāpju izraisītājs un jāsazinās ar attiecīgo ārstu. Ja ir trauma, pirmais palīgs ir vēsums un miers traumētajai ķermeņa vietai.
Hroniskas sāpes ir tādas, kas saglabājas ilgāk nekā trīs mēnešus. Šādos gadījumos notiek izmaiņas cilvēka sāpju ceļos un nervu sistēmā, kura uztur šo sāpju simptomātiku. Ilgstošas sāpes parasti pavada citi simptomi, kuri pasliktina pašsajūtu. Hroniskas sāpes draudzējas ar depresiju, miega traucējumiem un trauksmi. Biezāk sastopamās hroniskās sāpes ir galvassāpes un muguras sāpes.
Jāatceras, ka viens nav karotājs, – diez vai sāpes remdēs viena brīnumtabletīte. Jāņem talkā dažādi palīgi, arī fizioterapija un fiziskas aktivitātes, kustības, kuru laikā organismā veidojas vielas, kas samazina sāpes. Var ņemt talkā dažādas fizikālās terapijas metodes sāpju remdēšanai, tās palīdzēs nozīmēt speciālists. Piemēram, ultraskaņa, elektrostimulācija, aukstuma un siltuma izmantošana, gaismas terapija.
Ārsts ieteiks medikamentu kombināciju, kura iedarbojas uz dažādiem sāpju mehānismiem. Reizēm hronisku sāpju mazināšanai jālieto arī antidepresanti, jo sāpju veidošanās procesā iesaistās tās pašas ķīmiskās vielas, kuras nodrošina garastāvokļa stabilizāciju. Savukārt pie neiropātiskām sāpēm var tikt nozīmēti medikamenti, kas darbojas uz nervu impulsu pārvadi. Var gadīties, ka papildus ieteicami vienkārši bezrecepšu līdzekļi nervu sistēmai. Pierādīts, ka cilvēkam vairāk sāp, ja viņam ir D vitamīna trūkums – ieteicams veikt D vitamīna analīzi, lai to noskaidrotu.
