Iekaisums – organisma (iedzimtās imunitātes) tipiska reakcija uz audu bojājumu ar lokālām pārmaiņām, kas parasti izpaužas kā apsārtums, karstums, pietūkums, sāpes un funkciju traucējumi. Iekaisumam nav viena konkrēta cēloņa, un to spēj radīt traumas, baktērijas, toksīni, karstums, kā arī autoimūnas saslimšanas.
Nereti cilvēki, kas cieš no diabēta, reimatoīdā artrīta, psoriāzes un citām autoimūnām saslimšanām, pat neapzinās, ka arī viņu diagnoze ir viens no iekaisuma veidiem.
Tātad, kas īsti ir iekaisums?
Tas ir process, kurā Jūsu ķermenis cenšas atbrīvoties no svešķermeņiem.
Viss sākas ar ķermenī iekļuvušu svešķermeni, kurš rada imūnreakciju jeb ķermeņa atbildes reakciju. Šīs reakcijas rezultātā ķermenī izdalās bioloģiski aktīvas vielas jeb iekaisuma mediatori, kas ir kā starpnieki, kas palīdz virzīt un izdalīt sekrētus, kā arī aktivēt līdz šim miera stāvoklī esošas šūnas.
Autoimūno slimību gadījumā ķermenis domā, ka orgāns, āda vai locītavas ir šis svešķermenis un cenšas no tā atbrīvoties, radot hroniskas sāpes, diskomfortu un neatgriezeniskus funkciju traucējumus. Šādu iekaisumu gadījumos visbiežāk palīgs ir imūnsupresijas līdzekļi, kas samazina visa ķermeņa imunitātes aktivitāti, palielinot risku saslimt ar citām slimībām.
Imūnreakcijas rezultātā noris procesi, kas nosaka tālāko iekaisuma gaitu, izdalās mediatori serotonīns un histamīns, kuri paplašina kapilārus un uzlabo šūnu caurlaidību, bradikinīns, kas nodrošina gludo muskuļu tonusu un sāpju sajūtu radīšanu, kā arī prostoglandīni, kuri atkarībā no piesaistes vietas var kavēt asins ķermenīšu salipšanu vai tieši pretēji – nodrošināt to salipšanu.
Kad mediatori izdalījušies, notiek ķermeņa atbildes reakcija – apsārtums, karstums, tūska un sāpes.
Tūska rodas, kad asiņu sastāvā esošais šķidrums, kurā ir daudz olbaltumvielu, izkļūst no asinsvadiem apkārt esošajā mīksto audu telpā. To sauc par eksudātu un tam ir vairāki veidi – ūdeņains, strutains vai asiņains.
Paralēli noris procesi asinsrites sistēmā, leikocīti un limfocīti no asinīm pārvietojas uz bojātajām šūnām un pievienojas bojātajām šūnām un baktērijām “apēdot” tās. Šo procesu sauc par fagocitozi. Sagremotās baktērijas, šūnas, dzīvie un atmirušie fagocīti veido visiem zināmās strutas.
Sāpju veidošanā piedalās bradikinīns, prostoglandīni un histamīns, kuri stimulē nervu galus, radot sāpju sensāciju. Kā zināms, iekaist ne tikai ādas virskārta, bet arī orgāni, un orgāniem turpretim nav nervu galu, ko stimulēt, tādēļ iekaisuma simptomi šādos gadījumos atšķiras no minētajiem.
